Kā mēs nokļuvām pasakā

Domāts, darīts - 26. decembrī saulīte ripo pa zemes virsu un mēs dodamies pārgājienā. Klausot Kristianas ieteikumam, dodamies uz klinšaināko reģionu Luksemburgas austrumu daļā, kuru šeit dēvē par Mazo Šveici. Jau reiz stāstīju par pārgājienu maršrutu grāmatiņu, kura šeit ir iegādājama jebkurā grāmatnīcā un preses kioskā un kurā ir apkopoti ap 500 īpaši izstrādāti maršruti cilvēkiem, kas vēlas iepazīt šo brīnišķo zemi, staigājot ar kājām. Šādas pašas grāmatiņas ir pieejamas arī riteņbraucējiem. Katram maršrutam ir izveidota karte, kā arī pievienots īss apraksts un norādīts tā garums, reljefs un grūtības pakāpe. Dabā dažādie maršruti ir atzīmēti ar īpašām norādēm, kuras ik pa brīdim ir redzamas uz kokiem, stabiem u.tml., lai tādi topogrāfi kā es, orientējoties pēc kartes vien, neaizietu pilnīgos neceļos. Pārgājienu maršruti ir apzīmēti ar zilu karodziņu, kurš norāda virzienu. Jāsaka, ka šā projekta infrastruktūra ir tiešām augstā līmenī un šo trīs mēnešu laikā esam pamanījuši, ka arī drēgnajā rudenī ļoti daudz cilvēku labprāt izmanto iespēju brīvdienās kārtīgi izstaigāties. Šoreiz izvēlamies 5,8 km garu un salīdzinoši vienkāršu distanci netālu no pilsētiņas Bufortas (Beaufort), kas no mūsu mājvietas atrodas nieka 20 km attālumā. Redzētais un dzirdētais ļoti atgādināja pasaku valstību. Pārmaiņas pēc neko daudz nestāstīšu, jo pasakas visi esam lasījuši. Labāk parādīšu :) Klikšķiniet uz bildītēm, lai redzētu maķenīt lielāku attēlu.

Īsāk sakot, viss kā pasakā pienākas. Lūk, pils.

 

Varenas klintis.

Noslēpumainas taciņas.

 Pārakmeņojušies tēli, kuri droši vien kādā brīdī atdzīvojas.

 

  Zaļi mošķīši.

Ūdens rotaļas.

 Un, protams, arī hobits, kurš lasa zīmes, lai uzzinātu, kā nokļūt turp un atpakaļ :)