pastkarte no Luksemburgas

Moien, mīļie draugi, un sveiciens arī visiem nejaušajiem garāmgājējiem, kuri te kāda iemesla dēļ ir attapušies, kā jau tas nereti virtuālā telpā gadās... Nu re, ir pagājis gads ar astīti (nu kā jau kaķa gadā pienākas - ūsas mērcam pienā un asti labi pieskatām, lai kāds neiespiež durvīs), un mēs abi esam atgriezušies Luksemburgā. Tiesa, šoreiz uzkavēsimies maķenīt ilgāk, kas savukārt nozīmē vien to, ka stāstu šeit droši vien arī būs vairāk - daži jau iesākti, daži labi zināmi, citi gluži jauni.

Šeit šobrīd notiek kaut kas ļoti skaists - īsts zaļš, smaržīgs, spirgts un putnu treļļiem piepildīts pavasaris. Merša slīkst narcisēs un zelta lietū, bezdelīgas zem jumta korēm būvē savas savrupligzdas un rindu ligzdas, minkas lēkā pa tikko dīgušo zālāju, tvarstot sīļus un citus nelūgtos (bet, ak vai, cik ļoti gaidītos) viesus, pumpuri paukšķēdami veras mākoņos un cilvēki rosās piemājas dārziņos vai vienīgajā puķu dobē - cik nu kuram tas vēriens un teritorija. No rītiem gan vēl jātinas šallē un jādzenā pa kabatām cimdu pāris, tomēr dienas kļūst arvien siltākas un salīgiem personāžiem krietni tīkamākas.

Tad nu sūtu jums gabaliņu Luksemburgas pavasara, gan jūsējais arī drīz būs klāt - manīju, kā šis aizčāpo austrumu virzienā. Neaizmirstiet šovakar pārstellēt pulksteņus, un redzēsiet, un jutīsiet, kā "atnākamgaidīšana kļūs tik pavasarviegla" :)