Par satikšanos
Latvija un Luksemburga satiekas visnegaidītākajos brīžos un veidos, pēkšņās atklāsmēs un ikdienišķās sarunās. Piemēram, 19. novembrī bijām uzaicināti uz pieņemšanu pie Latvijas goda konsula Luksemburgā Henrija Dīderiha (Henri Diederich), bet pēcpusdienai bija daudz darba un vakarā bija ieplānota apakškomitejas sanāksme, tāpēc tā arī neaizbraucām. Vakarā, pārrunājot dienas gaitas ar Kristianu, ieminējāmies arī par šo neapmeklēto pasākumu, un viņa mūs pārsteidza, sakot, ka mums nudien vajadzēja aizbraukt, jo konsuls ir tik jauks un tik gudrs, un pats solīduma iemiesojums un vispār. Prasu - pag, jūs esat pazīstami? Viņa smejas uz saka: "Jā, viņš ir mans zobārsts!" :)
Latvija un Luksemburga satiekas sportā. Neiztirzāšu futbola spēļu rezultātus, kas kādai no iesaistītajām pusēm varētu izrādīties visai sāpīgs temats, bet pieminēšu sporta dejas. Kādā vakarā Kristiana rāda mums izgriezumu no avīzes Luxemburger Wort un stāsta, ka viņiem ir viens ārkārtīgi talantīgs dejotājs, kurš, vēl itin jauns būdams, saplūcis jau veselu klēpi lauru. Uzzinām, ka šim dejotājam, kura vārdu es diemžēl neatceros, tikko kā ieradusies jauna deju partnere. Un mums nu jāuzmin, no kurienes viņa ir. Pēc Kristianas platā smaida ātri vien viss kļūst skaidrs - mūsu valstis šosezon valsēs vienotā ritmā.
Latvija un Luksemburga satiekas mūzikā. Svētdien, 29. novembrī, latvieši un luksemburgieši pildīja solus Kēlenas (Kehlen) baznīcā, lai kopīgi noklausītos kamerorķestra koncertu. Vakara gaitā izskan pasaulslavenu klasiķu darbi: Mocarts, Haidns, Stravinskis, Štrauss, Čaikovskis. Liegā stīgu instrumentu mūzika izstaro siltumu, mežraga solo aizkustina. Visiem ļoti patīk, publika ar aplausiem neskopojas, sauc "bravo", ceļas kājās. Koncerta noslēgumā orķestra diriģents Karlo Jans (Carlo Jans), kurš, kā izrādās, ir luksemburgietis, kopā ar meiteni sapnīgā vakarkleitā vēl uzspēlē flautu. Klausītāji smaida, dikti aplaudē, mūziķi paklanās jau trešo reizi, visi stāvam kājās. Man pār kauliem skrien skudriņas un sirdi pilda lepnums. Tikko ir noslēdzies Latvijas Filharmonijas kamerorķestra koncerts.
Latvija un Luksemburga satiekas pie vakariņu galda, dzerot Latvijas piparmētru tēju ar Latvijas medu, piekožot Luksemburgas sieru un Latvijas rupjmaizi un saldajā ēdienā cienājoties ar Luksemburgas cepumiem un laiski klunkšķiņot nealkoholisko olu liķieri. Un vakarā atvadoties, luksemburgiete skaidri un nepārprotami saka "Ar labu nakti", un latvieši atbild ar gudd Nucht [gud nušt].
3 comments:
Murrrr! Skaists stāsts.
Skaisti! :-)
Man arī tieši tas pats komentārs - par to, ka Skaisti! :)
Post a Comment