Speciālā reportāža tulkotājiem
Apstākļu nesakritības dēļ joprojām neesmu nofotografējusi nevienu no kuplajām ES karogu ģimenītēm - kad līst lietus un karogi kā bēdīgas parpaliņas aptinušies ap kātiem, fotoaparāts pavisam noteikti ir iekāpis man somā, bet saulainās un/vai vējainās dienās, protams, tas tup pavisam kur citur. Pirmajā brīdī biju naivi iedomājusies, ka dalībvalstu karogi ir izkārti vien pie Komisijas ēkas un nopriecājos vēl, ka labāku orientieri nevar vēlēties. Tagad varu teikt, ka "zem 27 karogiem" randiņu labāk nesarunāt, jo Kiršbergā tie ir redzami gandrīz pie katras ievērības cienīgas institūcijas un pastāv iespēja tā arī nesatikties. Tomēr zināms šarms šim krāsaino lupatiņu jūklim ir. Katru rītu mirkli pirms ieniršanas EK autostāvvietā paceļu acis augšup, novērtēju vēja spēku (nošķendējos, ka fotoaparāts atkal mājās uz pakaramā), kārtējo reizi sajaucu Somijas un Grieķijas karogu (kaut kā tas somu valsts simbols mūždien visādus akrobātiskus trikus izveic un man aiz liela pārsteiguma nereti sanāk šo par grieķi nodēvēt) un vienmēr nodomāju, ka kopskats šādā izpildījumā tomēr ir ārkārtīgi iespaidīgs un Latvijas karogs tur, viducī, starp Itālijas un Lietuvas dzīvespriecīgajām strīpām, izskatās itin brašs un iederīgs. Un autentisks - nav vis nekāds Austrijas karoga pakaļdarinājums, bet skaidri un gaiši 2:1 un karmīnsarkanbalts. Šķiet, tos ik pa laikam arī mazgā un gludina, jo reizēm šie mēdz nozust.
Ar visu iepriekš minēto es patiesībā gribēju teikt, ka bilde ar karogiem šobrīd būtu īsti vietā, jo šodien, 2009. gada 1.decembrī, dāmas un kungi, stājas spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību jeb Lisabonas līgums, kurš nu izbīda no ierindas opi Kopienas dibināšanas līgumu un kļūst par politiķu jājamzirdziņu un juristu lingvistu prieku un acuraugu jau nu ne, bet par aktuālu darba lauciņu pavisam noteikti. Kad ir pavadīts zināms laiciņš, mēģinot iegaumēt, kurš līgums ir noslēgts kurā gadā (ellē ratā, pagājušajā gadsimtā) un kuru dēvē kuras pilsētas vārdā, ir visai aizraujoši uz savas ādas piedzīvot viena šāda eiromonstra pirmos soļus. Un, ja liela daļa Eiropas institūcijās strādājošo nekādas izmaiņas šajā saistībā neizjūt un kāds šo faktu varbūt pat nav piefiksējis, tad tulkotāji to izbauda visā krāšņumā. Valodas līmenī, protams. Tie, kas strādā pie ES tekstu tulkojumiem un čakli izmanto atsauces dokumentus no eur-lex tekstu vācelītes, noteikti drīz vien pamanīs šādus tādus jauninājumus tiesību aktu tekstos, bet mums, Komisijas gaiteņos klīstošajiem, ir tā iespēja būt klāt un redzēt, kas un kā mainās. Pirmkārt, karstās diskusijās tiek spriests, kā tad nu dēvēsim mūsu pirmo ES Padomes priekšsēdētāju: par Hermani vai Hermanu...Van Rupeju, Rompeju, Rompuju vai Rumpīti (būtu ievēlēts Tonijs Blērs, sanāksme būtu bijusi uz pusi īsāka un, ko tur liegties, arī garlaicīgāka). Arī ES augstajai pārstāvei ārlietās (ceru, ka nesajaucu neko) baronesei Eštonei tiek pielaikoti vairāki vārdi: Katrīna, Ketrīna, Keterīna. Tulkotāju galdus klāj papīru kalni, jo visos regulu un lēmumu projektos, kuri aizkavējušies un stāsies spēkā jau pēc 1. decembra, jāveic izmaiņas. Pirmkārt, vairs neredzēsim tik ierastos nosaukumus "Regula (EK) Nr.X" - to vietā tagad rakstām "Regula (ES) Nr.X", otrkārt, atvadāmies no vārdiņa Community un ar ziediem un salūtu sagaidām Union; te tad nu atkal jānolemj, kā rīkoties - latviešu tekstā rakstīt "Savienība" vai "Eiropas Savienība". Preambulu tekstos trafareto "ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" tagad mainām uz "ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību" un visādi citādi izklaidējamies. Bet sajūta ir laba - lielas pārmaiņas mazos vārdiņos. Mūsu rokās, galvās un cietajos diskos.
10 comments:
Ļoti interesants un tikpat noderīgs ieraksts, kurš pabaro ne tikai draudzīgo, bet arī koleģiālo interesi par jūsu gaitām :) Vai ir kaut kāda vietne, kur šādās komisijās pieņemtos lēmumus var uzzināt arī Latvijā un citur tupošie tulkotāji?
Kā tagad esmu sapratusi, ES institūcijās strādājošiem tulkotājiem ir jāpierod pie dažādām valodas lietojuma niansēm, kuras LV tulkošanas aģentūrās bieži vien nav aktuālas, tāpēc arī iekšējo lēmumu publiskošana izpaliek. No vienas puses, tas ir slikti, jo starp šķietami specifiskiem jauninājumiem pa laikam pavīd arī kāds itin universāls risinājums, par kuru labprāt uzzinātu arī citi ES tekstu tulkotāji, bet, no otras puses, šiem lēmumiem nav tāda spēka kā LZA teiktajam, līdz ar to labie nodomi, iespējams, drīz vien pārtaptu kašķīgu tirgus bābu kladzināšanā. Tad nu jaunās vēsmas atliek ķert, uzmanīgi pētot jaunākos tiesību aktu tulkojumus (bet kurš gan to dara?) vai ik pa laikam ieskatoties "Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā", kur visi svarīgie sīkumi parasti tiek apkopoti. Vienīgi tās atjaunināšana ne vienmēr norit tik operatīvi, kā gribētos, jo pirms jaunumu publicēšanas tie jāsaskaņo starpiestāžu sanāksmē.
OOO! Paldies par info! Nez, ja es to iekļaušu šīsdienas tulkojumā, birojs to neizlabos? :) Gonna test it:P Vēlreiz paldies par infu. Un par to, ka šitādas lietas nenokļūs pie citiem tulkotājiem, man ir žēl. bet labi, ka pirmoreiz dzīvē varu izbaudīt to, ka man ir blats :D:D:D Ne pie viena cita, kā pie jums, Deič un Ješ! :*
Aijel, nerausti biroja lauvas auz ūsām! :D Visiem šiem jaunajiem brīnumiem no sākuma būtu jāparādās oriģinālajos tekstos - kamēr tur viss pa vecam, tulkotājiem nav iemesla satraukumam :)
Es varētu izmantot gadījumu un uzdot jums sasāpējušu jautājumu. Pāris reižu esmu tulkojusi no Luksemburgas sūtītus tekstus un, lai viss būtu skaisti un pareizi, izmantoju iespēju uzdot jautājumus Luksemburgas tulkotāju komandai, kura pēc tam manu tekstu labos. Manuprāt, jautājumi bija ļoti sakarīgi un pamatoti, par "Luksemburgas preferencēm", kuras Latvijā sēdošam tulkotājam nav zināmas. Atbildes saņēmu, taču atbilžu tonis un intonācija lika saraukties un citā reizē jautājumu vairs nerakstīt - vīzdegunīgs, iedomīgs, no sērijas "katrs muļķis taču saprot, ka šajā gadījumā pogas nosaukums ir jātulko, bet, ja tā atrodas uz tādas un šitādas izvēlnes kreisās puses augšējā stūrī, tad jātulko nav". Vai jūs neesat saskārušies ar nedaudz augstprātīgu attieksmi no kolēģiem-tautiešiem?
Jā, piekrītu pārējiem! Tiešām noderīgs raksts arī mums, mājās palikušajiem par to, kas tur notiek. Šādas tādas atskaņas par abu augsto personu uzvārdu atveidi bija arī pie mums TV dzirdamas, bet es tā arī nesapratu, pie kāda gala varianta tad tas viss palika. Atliek vien lasīt presi, kādi tad varianti tika paņemti. :)
Izglītojošs, profesionālas ievirzes teksts. Lasu ar lielu interesi.
Latviešu departamentā ir trīs nodaļas - katrā ap 20 tulkotājiem, kuri strādā pie atšķirīgas ievirzes tekstiem. Citu nodaļu kolēģus es pazīstu tikai pēc sejām un dažus pēc vārdiem, tāpēc grūti spriest par to, kā būtu ar viņiem sadarboties, bet no savas nodaļas kolēģu puses esmu saskārusies ar izteikti laipnu, pretimnākošu attieksmi un atsaucību. Kā jau kaut kad oktobra sākumā rakstīju - šeit no jauna ieraugu daudzas labas latviešu īpašības, kuras dzimtajā zemē ir reta greznība.
Ā, un par tiem vārdiem runājot - manuprāt, palikām pie variantiem "Hermanis Van Rompejs" un "Ketrīna Eštone". Šis lēmums gan attiecas tikai uz tiem tulkotājiem, kuriem jātulko preses relīzes - citos dokumentos īpašvārdi tiek saglabāti oriģinālajā rakstībā :)
Kaut shis lietas apraksts noklutu pie LR redaktoriem un korektoriem. LR ir tadas kompanijas, kuru redaktori pienjem pashi savus terminus nekonsulteejoties ar Valsts Valodas Centru. Un tas ir tiiraas shausmas.
Post a Comment