Sunday, 6 December 2009

Svētā Nikolaja diena


Luksemburgā, tāpat kā vairumā Rietumeiropas un Centrāleiropas valstīs, bērni vairāk par Ziemassvētkiem, kuriem ilgu laiku šeit ir bijusi vien reliģiska nozīme, gaida 6. decembri jeb Svētā Nikolaja dienu (Luksemburgā - Hellegen Niklos), kad kāds vīrs pa nakti apstaigā visas mājas un atstāj paklausīgajiem bērniem saldumus. Palasot vairāk par šīs dienas tradīcijām, atklājas, ka Vācijā daudzi bērni kārumus atrod pie ārdurvīm piekārtās zeķītēs, holandieši pie durvīm noliekot milzīgu īpaši šim gadījumam darinātu kurpi, franču Sv. Nikolajs saldumus slēpjot čībās, bet Ungārijā un Rumānijā bērni iepriekšējā vakarā saliek savas kurpītes uz palodzes, un no rīta atrod tajās vai nu našķus un dāvanas vai žagaru (otrais gan negadās īpaši bieži). Luksemburgas Sv. Nikolajs jeb Kleeschen savu nesamo labprāt atstāj uz galda vai īpašajā zeķītē, kas piekārta pie krāsns, kamīna vai durvju kliņķa. Bija interesanti uzzināt, ka holandiešu Sv. Nikolajs atbtbrauc ar kuģi no Spānijas un pa zemi pārvietojas uz balta zirga, savukārt luksemburgieši ir pārliecināti, ka viņš jāj uz ēzeļa. Varētu būt visai amizants skats, kā šis pie robežas nomaina transportlīdzekli. Sv. Nikolajs mēdz apciemot bērnus arī mājās, turklāt viņš nenāk viens, bet ar savu baismīgo melnā apmetnī tērpto kolēģi Houseker jeb Melno Pēteri, kas nes līdzi prāvu žagaru bunti un ar diez kādu laipnību neizceļas. Jā, darbu dalīšana nereti attaisnojas, un šajā gadījumā tam ir visai pamatots izskaidrojums - Nikolajs par svēto kļuvis pateicoties savai labestībai un nesavtīgumam un daudzās valstīs ir uzskatāms par jūrnieku, tirgotāju, nepatiesi apsūdzēto, kā arī bērnu un studentu aizgādni. Krievijā viņu dēvē arī par Nikolaju Brīnumdarītāju (Николай Чудотворец), jo viņš, būdams priesteris, bieži vien esot palīdzējis trūcīgajiem un nereti darījis to slepus, atstājot uz lieveņa pārtiku vai kurpē naudiņu. Ir vairāk nekā skaidrs, ka tik izteikti pozitīvs personāžs, kuru ikonās attēlo ar oreolu virs galvas, ar žagariem rokās vienkārši nav iedomājams.

Arī pie mums viņš šonakt bija atnācis un priekšnamā uz galdiņa atstājis Luksemburgas īpašos saldumus, mandarīnus, riekstus un cilvēciņu formas smalkmaizītes, kuras maiznīcās atrodamas vien decembrī :)

6 comments:

Silga 6 December 2009 at 18:40  

Vai tai bildītē ir tie kārumi, kurus jums sagādājis Nikolajs? Tieši gribēju vaicāt par tām cilvēku veidola maizītēm, bet atbildi jau saņēmu teksta noslēgumā! :)

moien 6 December 2009 at 22:22  

Tās cilvēku figūriņas parādās veikalos, ja nemaldos, novembra beigās, kad Luksemburgā svin tēva dienu. Tad šie vīriņi ir izgreznoti ar pīpēm, cepurēm, kaklasaitēm utt. Ir redzēti arī milzonīgi mīklas vīri, ar kuriem noteikti ne vien ģimeni, bet vēl arī kaimiņus var pacienāt.
Un, jā, bildītē ir redzams mūsu kārumu trauciņš. Parasti bērni 8-9 gadu vecumā Sv. Nikolajam vairs netic un pat iedomāties nevar, cik forši ir pirmo reizi sagaidīt viņu ciemos, kad tev ir 25 :)

Aija 7 December 2009 at 07:50  

Savās čībās šorīt nekā neatradu :( Nikolajs mani aizmirsis.

moien 7 December 2009 at 10:21  

Ja viņš uz ēzeļa jāj arī uz Latviju, dāvaniņas varētu aizkavēties ;)

aija 7 December 2009 at 10:55  

Nu labi.. Tu mani nomierināji. Lūkošu, vai nedēļas laikā manīšu kādu ēzelīti, nogurušu staigājam manas mājas tuvumā.

Ziņkārīgais 9 December 2009 at 22:33  

Kāpēc vienam no vīriņiem priekšā ir novietotas lapiņas, bet otram ir pumpas?

Mūs lasa:

  © Blogger template 'Photoblog' by Ourblogtemplates.com 2008 | Karjat Resorts

Back to TOP