Veselība

Slimot Luksemburgā gan nav ieteicams, jo šis pasākums var izvērsties par visai dārgu "prieku". Lai gan no Latvijas ierados ar veselu maisu dažādu medikamentu, tas, ko galu galā ievajagas, kā likums, līdzi nav paņēmies. Tad nu tāds pret bronhītiem nenodrošinājies latvietis par pudeli klepus sīrupa, Sinupret tabletēm un burciņu ehinācijas vitamīnu izdod 34 eiro. Man par lielu pārsteigumu, švaks viņiem šeit ir arī zāļu tēju sortiments. Kristiana, labā sirds, atnesa man klepus tēju - kaut kādas 19 zālītes tējas maisiņos - un līdz galam nesaprata, kad stāstīju, kā mēs priežu pumpurus vācam un taisām uzlējumu. Ai, kā tagad noderētu! Cik esmu dzirdējusi no Luksemburgā dzīvojošiem latviešiem, ārsti šeit esot ārkārtīgi nadzīgi uz antibiotiku izrakstīšanu, tā kā jābūt uzmanīgam. Par laimi, līdz šim esam izsprukuši no vizītēm pie dakteriem, bail pat iedomāties, cik ādas par to noplēstu. Temperatūru izmērīt arī nenākas nemaz tik vienkārši - dzīvsudraba termometri te jau ir aizmirsti kā suga (eh, man Ventspilī pārītis palika), bet elektroniskie rāda, ko un kā nu šiem iegribas. Sāku domāt, ka baterejas jānomaina, jo nevar taču vienam cilvēkam dienām ilgi būt temperatūra 35,4 vai kas tamlīdzīgs. Klaiņo te apkārt visādi vēdervīrusi un garie klepi, gan jau arī gripa kaut kur ir paplosījusies. Domāju, ka tā lielā mērā ir lielo institūciju sāpe - sabrauc cilvēki no malu malām pēc garajām svētku brīvdienām, paši izslimojušies un kaut ko ne mazāk interesantu un savai valstij raksturīgu līdzi paķēruši. Konfektes asorti - cienājaties! Kehem.