Ar tukšu vēderu veikalā ienākt aizliegts

Turpinot par ēšanas tēmu, varu droši apgalvot, ka latvietis Luksemburgā badā nenobeigsies - produkti lielākoties ir pazīstami un izvēle veikalos ir pietiekami liela, lai katrs atrastu ko sev pa prātam. Mēs visbiežāk pēc iekdienišķās piena pakas, siera un jogurtiem dodamies uz lielveikalu Match, kas atrodas 7 min attālumā no mūsu mājām, lielveikalā Topaze. Salīdzinājumam tiem, kas ir bijuši Ventspilī - Topaze ir kā mūsu Tobago, tikai nedaudz lielāks un pilnāks, un Match kā Rimi. Pirmo reizi, kad tur iegāju, nodomāju, ka labi vien ir, ka man tik daudz būs jāstrādā, citādāk es to vien darītu kā klīstu pa pārtikas nodaļu un cauram dienām ēstu. Vizuāli ļoti kārdinoši piena produkti, smaržīgi augļi, čupām salātu, dabīgais tas un bioloģiskais vēl kaut kas... Luksemburgas iedzīvotāji ļoti spiež uz veselīgo dzīvesveidu, bet tā piekopšana diemžēl maksā uz pusi dārgāk kā dzīvesveids-parastais.

Ir mazliet savādi redzēt plauktos čupām vietējo ražotāju produktu - pēc pieraduma skatos  uzrakstus uz iepakojumiem, un lielākoties to vien atrodu kā "Luxembourg" vai "Deutschland", vai kādreiz "France", vai neatrodu neko - arī tie ir vietējie. Un man tas šķiet patiešām labi un jauki, turklāt šejienieši ārkārtīgi lepojas ar savas valsts produkciju un lielākoties izvēlas tieši to. Arī mēs mēģinām nobaudīt vietējos labumus, lai gūtu iespaidu par valsti, kurā uz brīdi esam apmetušies. Par manu favorītu ātri vien kļuva dažādie Luksemburgas uzņēmuma Luxlait* ražotie biezpiena deserti, kas pēc konsistences un izpildījuma nedaudz atgādina Latvijā pieejamos Fantasy, bet nav tik ķīmiski un garšo burvīgi. Ik dienu pa vienam biezpiena sieriņa vietā :) To es tā saku tagad, kad ir pagājis mēnesis un esam jau paguvuši nedaudz paeksperimentēt, savukārt pirmās pāris nedēļās pagāja, kursējot gar veikalu plauktiem un meklējot kaut cik pazīstamus produktus, lai papildus citiem piedzīvojumiem neieķēpātos vēl arī kādā gremošanas sistēmas neražā. Sev par lielu pārsteigumu esam šeit atraduši auzu pārslas, skābo krējumu un dikti garšīgas cepamās desiņas. Ja jānosauc kāds no mums ierastajiem pārtikas produktiem, kurus esam šeit meklējuši un neesam atraduši, tad uzreiz nāk prātā biezpiens, lai gan zinu, ka tam te ir jābūt, jo izlasīju Luxlait mājas lapā, ka ir viņiem cottage cheese - acīmredzot neesam pietiekami uzcītīgi meklējuši. Arī tēju izvēle nespecializētajos veikalos šķita gaužām trūcīga, par man tīkamajiem švakajiem paciņu kapučino vispār nerunājot. Bet, lai nu kā šeit nav, bet rupjmaizes un saldskābmaizes te pavisam noteikti nav. Jāsaka, ka tieši Luksemburgas maize man pagaidām ir sagādājusi vislielāko vilšanos, jo tādu patiešām garšīgu tā arī līdz šim neesam atraduši. Baltmaize te ir galīgi nekāda, praktiski bezgaršīga. Ja nu gribas ar garšu, tad esiet laipni lūgti pameklēt plauktā zem cepumiem, tur būs supersaldas amerikāņu hamburgermaizītes, kuras var glabāt (vai manu vai) vairākus mēnešus. Nogaršojām vietējo saldskābmaizi kaut ko, kas izskatījās pēc garšīgas saldskābmaizes, bet arī tā atsita salmus - nu nav garšas! Kristiana reizēm no sava iecienītā ultradārgā veikala Cactus atved graudu maizi - nu tā tāda kā karašiņa ar sēkliņām, nekāda vaina, tikai ātri sacietē. Bet vispār, spriežot pēc novērojumiem, cilvēki šeit īpaši daudz maizi nepatērē, varbūt tāpēc arī nemaz nav pamanījuši, ka diez kas no tās nav. Katrā ziņā mūsu atvesto "Lāču" maizīti ar augļiem Kristiana notiesāja ar lielu baudu un nevarēja vien beigt slavēt, tieši tāpat kā zefīru "Maigums" un poraino "Laimas" šokolādi :) Un man ir prieks, un es lepojos.

_________________
* Līdzīgi kā Ventspilī dažādus nosaukumus atvasina no pilsētas vārda - Ventbetons, Ventamonjaks, Ventbunkers -, tā arī šeit daudzos nosaukumos parādās Lux. Piemēram, jau minētais Luxlait būtu "Luksemburgas piens", savukārt mūsu vannasistabā ir DuschoLux :)