Pirms divsimt gadiem Luksemburgas gleznainās pilsētiņas Fjandenas centrā tika atvērts kinoteātris Ciné Besseling, kurš priecēja vietējos iedzīvotājus līdz pat 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, kad kādu man nezināmu iemeslu dēļ filmu un skatītāju straume apsīka un kinoteātris bankrotēja.
Ilgu laiku tas tāds pamests un bēdīgs stāvējis, līdz par tā eksistenci uzzināja divi uzņēmīgi poļi (
Maciej & Hanna Karczewski), kuri bija ieradušies Luksemburgā apņēmības pilni sākt šeit savu biznesu. Viņi paši stāsta, ka esot vienā mirklī iemīlējuši šo seno ēku, un, apzinoties tās vēsturi un potenciālu, tika nolemts - šeit būs radošā kafejnīca, kas sauksies
Ancien Cinéma (senais kinotātris). Kafejnīca durvis vēra vien 2008. gada 11. janvārī, bet tajā jau ir notikušas vairākas izstādes, uzvestas teātra izrādes, nospēlēti daudzi džeza koncerti un noorganizēti poļu un ungāru filmu festivāli.
Protams, daudzi no šeit sastopamajiem ir tieši poļu tautības cilvēki, taču ir dzirdamas arī luksemburgiešu, vācu, angļu valoda, jā, un šosestdien arī latviešu, jo mēs abi, klausot ieteikumiem, beidzot ieradāmies aplūkot visu dzirdēto dzīvajā.
Ancien Cinéma interjers ir ieturēts sešdesmito gadu stilā, un gan bāra, gan zāles noformējumam ir izmantotas dažādas kinoteātrī atstātas lietas - mēbeles, rekvizīti. Kino auru pastiprina baltā siena, uz kuras projicē filmas. Lampas virs bāra letes veidotas no vecajiem prožektoriem, pie sienām filmu ruļļi un vinila plates. Pat zīmodziņi, kurus uzspiež uz rokas koncertu un izrāžu apmeklētājiem, izskatās pēc kinofilmas ruļļa. Visapkārt apskatāmas dažādas grāmatas par kino tematiku un milzīgas, melnbaltas pasaulslavenu aktieru fotogrāfijas. Vispār tā vien šķiet, ka pie blakus galdiņa tikko sēdējusi Odrija Hepberna un Čārlijs Čaplins, kuri pie bāra letes saskrējušies ar Merlinu Monro un uz piecām minūtēm izgājuši ārā uzsmēķēt.
Bet viņi visi tūliņ būs atpakaļ, lai nobaudītu kafejnīcas saimnieces cepto burvīgo burkānkūku un iedzertu pa
Cappuccino Dolche. Arī liela daļa trauku ir saglabājušie no senseniem laikiem - šķīvīši ar perlamutra krāsas rozītēm, lēzenas tējas tasītes ar zelta maliņu. Zāles centrā izvietota mazmazītiņa skatuvīte, uz kuras atrodas klavieres, šeit tad nu uzstājas mūziķi un aktieri. Arī mēs šajā sestdienas vakarā šeit esam ieklīduši, lai noskatītos teātra izrādi. Biļete uz teātri maksā vien 5 eiro, kuros ietverta lieliska (un nepiesmēķēta) atmosfēra, interesanta un ai-cik-raiba publika, laipna apkalpošana un, kā izrādās, arī glāze vīna uz
Ancien Cinéma rēķina uzreiz pēc izrādes. Turpinājums sekos...
Foto (c) Armand Wagner & Ancien Cinéma
3 comments:
Pēc tava apraksta šī vieta izklausās ļoti iekārojama. Un atgādina "Arteli" Rīgā.
Pārlasīju vēlreiz, un man vēlreiz uz turieni sagribējās :) Tu varētu piestrādāt par cilvēku vilinātāju uz kafejnīcām ;)
Ha! Tā ir ideja :)
Post a Comment