Šogad pirmo reizi sagaidām Ziemassvētkus 2000 km attālumā no mājām. Mūsu namiņš Meršā Ziemassvētku rotā tika ietērpts jau nedēļā starp otro un trešo adventi. Pie ieejas durvīm visus priecē Kristianas draudzenes floristes uzmeistarotā Ziemassvētku zvaigzne. Spuldzīšu operators Kristaps ap terases margām aptina lampiņu virteni un logā iekāra visīstāko Polārzvaigzni. Vēl mums tika uzticēta misija atrast un nopirkt mazītiņu eglīti. Egles šeit ir divējādas: gan Latvijas parastās, gan maķenīt dārgākās rietumu tumšās-biezās-nebirstošās. Izvēlējāmies otro variantu un izgreznojām to ar salmu zvaigznītēm un lampiņām, kas pirmajā mirklī, kad iedegtas, izskatās pēc svecītēm. Bija jāatrod arī piemērota vieta Jēzus ģimenītei - tā šeit, Luksemburgā, ir svēta lieta, turklāt šajās mājās joprojām rūpīgi tiek glabātas 50 gadus vecas un ļoti glītas figūriņas. Tā nu Jāzeps un Marija kopā ar Jēzu, eņģeļiem, trīs gudrajiem, pāris zemniekiem un aitām un kamieļiem tika sastutēti augšstāvā uz klavierēm un ietīti lampiņu virtenē, lai šiem tur siltāk un priecīgāk. Pāris dienas pirms svētkiem, priekšnamā pie spoguļa, eņģeļu uzraudzīts, uzrodas Ziemassvētku dekors, viesistabā uz galda sarindotas pašrocīgi grieztās un lipinātās sniegpārslas, bet virtuvē smaržo tikko ceptās latviešu piparkūkas. Līdz šim vēl nebiju parakstījusies uz tādu varoņdarbu kā paštaisīta piparkūku mīkla, bet, tā kā gatavā veidā tā Luksemburgā nav atrodama, nācās riskēt. Tomēr mammas dotā recepte un mājinieku ticība manam dziļi, dziļi apslēptajam kulināra talantam attaisnojās :) 23. decembra vakarā klusītiņām, slēpjoties viens no otra vannasistabā, čaukstinām dāvanu ietinamos papīrus un mēģinām sarunāt ar laika onkuli, lai viņš nenokausē visu sniegu.
Šogad pirmo reizi sagaidām Ziemassvētkus 2000 km attālumā no mājām. Mūsu namiņš Meršā Ziemassvētku rotā tika ietērpts jau nedēļā starp otro un trešo adventi. Pie ieejas durvīm visus priecē Kristianas draudzenes floristes uzmeistarotā Ziemassvētku zvaigzne. Spuldzīšu operators Kristaps ap terases margām aptina lampiņu virteni un logā iekāra visīstāko Polārzvaigzni. Vēl mums tika uzticēta misija atrast un nopirkt mazītiņu eglīti. Egles šeit ir divējādas: gan Latvijas parastās, gan maķenīt dārgākās rietumu tumšās-biezās-nebirstošās. Izvēlējāmies otro variantu un izgreznojām to ar salmu zvaigznītēm un lampiņām, kas pirmajā mirklī, kad iedegtas, izskatās pēc svecītēm. Bija jāatrod arī piemērota vieta Jēzus ģimenītei - tā šeit, Luksemburgā, ir svēta lieta, turklāt šajās mājās joprojām rūpīgi tiek glabātas 50 gadus vecas un ļoti glītas figūriņas. Tā nu Jāzeps un Marija kopā ar Jēzu, eņģeļiem, trīs gudrajiem, pāris zemniekiem un aitām un kamieļiem tika sastutēti augšstāvā uz klavierēm un ietīti lampiņu virtenē, lai šiem tur siltāk un priecīgāk. Pāris dienas pirms svētkiem, priekšnamā pie spoguļa, eņģeļu uzraudzīts, uzrodas Ziemassvētku dekors, viesistabā uz galda sarindotas pašrocīgi grieztās un lipinātās sniegpārslas, bet virtuvē smaržo tikko ceptās latviešu piparkūkas. Līdz šim vēl nebiju parakstījusies uz tādu varoņdarbu kā paštaisīta piparkūku mīkla, bet, tā kā gatavā veidā tā Luksemburgā nav atrodama, nācās riskēt. Tomēr mammas dotā recepte un mājinieku ticība manam dziļi, dziļi apslēptajam kulināra talantam attaisnojās :) 23. decembra vakarā klusītiņām, slēpjoties viens no otra vannasistabā, čaukstinām dāvanu ietinamos papīrus un mēģinām sarunāt ar laika onkuli, lai viņš nenokausē visu sniegu.
1 comments:
Malacis par tām piparkūkām. Es jau pāris gadus briestu paštaisītai piparkūku mīklai. Katru gadu tieku arvien tālāk, tiesa, joprojām ne līdz piparkūkām... ;)
Post a Comment